Ārstēšana

Wikimedia Commons attēls.

Attēls no Wikimedia Commons

Ārstēšana jāveic atbilstoši zāļu ražotāja norādījumiem. Dažos gadījumos zāles var kombinēt ar sāli un/vai augstāku temperatūru.

Var izmantot parasto galda sāli, taču drošāk izvairīties no sāls ar pretsalipes vielām un jodu. Zooveikalā var nopirkt arī īpašu sāli zivju ārstēšanai. Tas sastāv no vairākiem sāļiem un kādu laiku pēc pievienošanas atbrīvo ūdenī skābekli.

Ja filtrā ir aktīvā ogle, tā jāizņem, lai neuzsūktu zāles.

Bieži slimas zivis vislabāk izolēt mazā akvārijā vai spainī.

Dekorācijas nav vajadzīgas, taču tās var dot zivīm slēptuvi un palīdzēt nomierināties. Tumša grunts var likt zivīm justies drošāk. Peldošiem augiem var būt tāda pati nomierinoša iedarbība uz gailīti un citām virsmas zivīm. Dienas laikā aktīvas zivis kļūst mierīgākas, ja gaismu apslāpē.

Ja zāles lietojat parastajā akvārijā, atcerieties, ka baktericīdi līdzekļi var iznīcināt baktēriju kultūras filtrā un gruntī.

Atveseļošanās

Pēc ārstēšanas zivīm dabiski vajadzīga mierīga vide. Novājinātas zivis kopējā akvārijā viegli kļūst par vajāšanas upuriem.

Atveseļošanās ilgums atkarīgs no slimības, infekcijas smaguma un citiem faktoriem, piemēram, temperatūras. Dodiet daudzveidīgu un barojošu barību, bet nepārbarojiet. Apetīte var atgriezties lēnām.

Daudziem gailīšiem ir lielas un jutīgas spuras. Tās var sabojāt knābāšana vai slimības. Parasti tās ataugs, ja zivs izveseļojas. To ietekmē akvārija temperatūra, zivs vecums un tas, kā tā tiek barota. Ja spuras gandrīz pilnībā pazudušas, atveseļošanās parasti ilgst vismaz 2-3 mēnešus. Vecai zivij atjaunošanās var būt sliktāka.

Wikimedia Commons attēls. Spainis var kalpot kā mazu zivju karantīnas trauks.
Spainis var kalpot kā mazu zivju karantīnas trauks.
Attēls no Wikimedia Commons

Karantīna

Jauniegūtus dzīvniekus ieteicams turēt karantīnā divas vai trīs nedēļas, pirms tos ievieto akvārijā. Tas var novērst parazītu un citu problēmu ievazāšanu.

Organismi, kas var sagādāt nopietnas problēmas akvāristikā:

  • Ichthyophthirius multifiliis (balto punktu parazīts);
  • Lepeophtheirus salmonis (lašu utis);
  • Gyrodactylus salaris (lašu parazīts, kas izpostījis daudzas Norvēģijas lašu upes);
  • vienšūņu parazīti;
  • otu aļģes;
  • augu ēdāji gliemeži;
  • peldošais augs vasspest.

Eitanāzija

Dažkārt slimu zivi vairs nav iespējams ārstēt. Ja tā ir pārāk novājināta vai veca, tā neizdzīvos. Tad humāna eitanāzija var būt labāka.

Verdošu ūdeni drīkst izmantot tikai ļoti mazām zivīm. Ātrākais un labākais veids parasti ir novietot gailīti uz dēlīša un ar asu virtuves nazi atdalīt galvu.

Nekad nenoskalojiet dzīvu zivi tualetē, lai cik slima tā būtu. Arī beigtu zivi izmetiet atkritumos, nevis tualetē.