Labirinta zivis

Cīnītājzivs pieder labirinta zivju grupai. Labirinta zivis patiesībā ir četras Āfrikas un Āzijas zivju dzimtas. Tās ir 50–60 miljonus gadu vecas un ietver arī gurami. Dzimtas ir Anabantidae, Belontiidae, Helostomantidae un Osphronemidae.

Cīnītājzivs pieder Belontiidae dzimtai. “Anabantīdi” bieži tiek lietots kā vispārīgs labirinta zivju apzīmējums, un Anabantidae bieži norāda kā cīnītājzivs dzimtu, lai gan tas nav precīzi. (Vārds Anabantoidei cēlies no grieķu anabaiano, kas nozīmē “ceļoties augšup” vai “iet augšup”. Tas saistīts ar novērojumiem, ka labirinta zivis paceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu gaisu.)

Labirints

Labirinta zivis savu nosaukumu ieguvušas tādēļ, ka daļa to žaunu ir pārveidota par orgānu, kas ļauj elpot gaisu. Šo orgānu sauc par labirintu. Ja noliecaties virs akvārija un skatāties uz cīnītājzivi caur ūdens virsmu, labirintu var saskatīt caur galvaskausa ādu.

Tāpēc labirinta zivis panes zemu skābekļa līmeni akvārijā, lai gan dabiski tām labāk patīk ar skābekli bagāts ūdens. Ja gaiss virs ūdens ir pārāk sauss vai auksts vai ūdens virsma ir netīra, labirinta zivis, elpojot gaisu, var iegūt infekcijas (“saaukstēties”). Ja labirinta zivs iestrēgst zem ūdens un nevar piekļūt gaisam, tā var noslīkt.

Burbuļu ligzda

Dažas labirinta zivis ir mutes perētājas. Tās vienkārši aizsargā olas un tikko izšķīlušos mazuļus, glabājot tos mutē, līdz tie ir pietiekami lieli, lai izdzīvotu patstāvīgi. Šī metode visizplatītākā ir lielākām sugām, piemēram, Betta pugnax.

Citas labirinta zivis gaisu izmanto ne tikai elpošanai. Tās no burbuļiem būvē ligzdas, kurās paslēpj olas un mazuļus. Siāmas cīnītājzivs ir viena no šādām zivīm.

Ligzdu būvē un uztur tēviņš; tā kalpo kā slēptuve un aizsardzība olām un vēlāk tikko izšķīlušajiem mazuļiem. Putas nodrošina olas un mazuļus ar skābekli un satur pretsēnīšu vielas. Vesels cīnītājzivs tēviņš vienmēr turpinās būvēt savu burbuļu ligzdu, kamēr apstākļi tam būs piemēroti.

Ligzda tiek būvēta zem saknēm un starp augiem, bieži pie sauszemes malas. Akvārijā tēviņš bieži izvēlas būvēt ligzdu zem peldošu augu lapām vai citiem augiem mierīgā ūdens virsmas vietā. Puse putuplasta glāzes, kas apgriezta otrādi un peld akvārijā, gandrīz vienmēr noderēs.

Mātītes klātbūtne bieži mudina tēviņu būvēt aktīvāk. Tomēr, ja pH kļūst pārāk augsts, viņam var klāties grūti, jo burbuļi neturas tik ilgi.

Pirmajās dienās pēc izšķilšanās tēviņš notver mazuļus, kad tie mēģina aizpeldēt, un iespļauj tos atpakaļ ligzdā. Vēlāk viņš zaudē interesi un ļauj mazuļiem pašiem doties pasaulē.