Izplatītas slimības

Izplatītas akvārija zivju slimības

Bakteriālā spuru puve – (angļu valodā: fin rot)

Gailīšu tēviņi ir īpaši uzņēmīgi garo spuru dēļ. Spuru puvi var izraisīt slikta ūdens kvalitāte vai citādi novājināts stāvoklis. Plīvurspuras sadalās, malas kļūst robainas un galos maina krāsu. Bieži tam seko sēnītes infekcija. Ārstē ar sāli, antibakteriāliem līdzekļiem un smagos gadījumos antibiotikām.

Sēnīte – (angļu valodā: fungi)

Gailīši ir uzņēmīgi pret sēnītēm. Saprolegnia un Achlya ir starp sēņu ģintīm, kas var uzbrukt zivīm. Infekciju var izraisīt pārāk straujas vai lielas temperatūras svārstības, inficēti odu kāpuri vai neapēsta barība, kas baro sēņu kultūru. To var izraisīt arī slikta pašsajūta, slikta ūdens kvalitāte, savainojumi vai cita slimība.

Sēnīte izskatās kā balts “pelējums” un bieži parādās pie mutes, žaunām vai brūcēs, piemēram, uz spurām pēc spuru puves. Ārstē ar sāli un īpašiem pretsēnīšu līdzekļiem.

Columnaris – (“sēnīte” vai “mutes sēnīte”)

Izplatīta slimība, ko viegli sajaukt ar sēnīti, ir columnaris. To izraisa baktērija Flavobacterium columnare, kas pazīstama arī kā Flexibacter columnaris. Daudzi “sēnīšu medikamenti” patiesībā paredzēti columnaris apkarošanai, jo šo slimību bieži sajauc ar sēnīti. Sēnīte veido duļķainu baltu pārklājumu, bet columnaris vairāk atgādina baltas “kārpas”, bieži uz lūpām, galvas vai muguras.

Vēdera tūska – (saukta arī par vēdera ūdenstūsku. Angļu valodā: dropsy vai Malawi bloat)

Vēders uzbriest, dažkārt tik ļoti, ka sānu zvīņas izspiežas uz āru. Arī acis var kļūt izvalbītas. (Daudziem gailīšiem acis dabiski ir nedaudz izvalbītas.) Ķermeņa forma vislabāk atpazīstama, skatoties no augšas.

Tā nav pati slimība, bet simptoms, kas var liecināt par dažādām iekšējām infekcijām. Visbiežāk to novēro cihlīdām, karpām un labirinta zivīm. Mātītēm vēdera tūska var rasties pēc ikru izdēšanas. Tā var būt lipīga, bet ne vienmēr.

Trīs galvenie iemesli ir pārmērīga sāls lietošana, ilgstoša uzturēšanās sliktā ūdenī un nepareiza diēta, kas izraisa parazītu infekcijas. Citi iemesli ir saindēšanās, iekšēji savainojumi un vēzis.

Akvāristi no tās baidās, jo, kad simptomi kļūst redzami, zivi parasti vairs nevar izglābt. Dažos gadījumos palīdz stipra sāls terapija un antibiotikas. Svarīgākais un grūtākais ir slimību laikus pamanīt.

Daži akvāristi nošķir dropsy un vēdera tūsku: dropsy viņi apraksta kā nieru vai aknu infekciju, bet vēdera tūsku kā vispārēju šķidruma uzkrāšanos vēderā.

Baltie punkti – (saukti arī par punktu slimību. Angļu valodā: white spot disease vai ich, zinātniskais nosaukums: Ichthyophthirius multifiliis)

Zivs kustas drudžaini un peld kā karogķīlis stiprā vējā. Pēc divām vai trim dienām uz ķermeņa redzami daudzi mazi balti punkti. Tie ir sīki parazīti, kas ātri izplatās no zivs uz zivi un uzbrūk ādai un žaunām.

Ārstē ar atšķaidītu formaldehīdu (HCHO), malahīta zaļo vai metilēnzilo. Zooveikalos pārdod daudz līdzekļu pret baltajiem punktiem. Tā kā parazītam ir dzīves cikls un noteiktos posmos tas ir imūns pret zālēm, ārstēšanai jāilgst vairākas dienas.

Baltie punkti ir labs iemesls savvaļas zivis vai citus dzīvniekus nelikt akvārijā bez ilga karantīnas perioda.

Samta slimība – (angļu valodā: velvet, latīņu valodā: Oodinium vai Piscinoodinium)

Uz zivs parādās smalki zeltaini pelēki līdz balti putekļi. Zivs var smagi elpot, zaudēt apetīti un kļūt kūtra.

To izraisa parazīts Oodinium pillularis. Slimību var veicināt amonjaks/amonijs un nitrīts vai pārāk augsts nitrātu līmenis.

Veikalos ir pieejamas zāles. Ārstēšana jāsāk pēc iespējas agri, pirms tiek bojāti iekšējie orgāni.