Zivju kopiena

Wikimedia Commons attēls. Bruņusomi ir droša izvēle, taču dažas sugas dod priekšroku vēsākam ūdenim nekā gailītis. — Bruņusomi ir droša izvēle, taču daudzas sugas dod priekšroku vēsākam ūdenim nekā gailītis.
*Attēls no Wikimedia Commons*

Gailītis parasti var sadzīvot ar “lielāko daļu” citu akvārija zivju, ja tās ir

mierīgas sugas;
neplēš spuras;
tām nav plīvurspuru;
tās neaizstāv teritoriju;
tās neēd gailīša izmēra zivis.

Bieži var šķist: ja otra zivs gailīti netraucē, tad gailītis traucē tai. Tāpēc ir ļoti daudz izņēmumu. Ja šaubāties, vai divas zivis laist kopā, pajautājiet padomu, meklējiet informāciju internetā vai izvēlieties citu kombināciju.

Wikimedia Commons attēls. Skalāri var mierīgi dzīvot kopā ar gailīti, bet var to arī apēst brokastīs. — Skalāri var mierīgi dzīvot kopā ar gailīti, bet var to arī apēst brokastīs.
*Attēls no Wikimedia Commons*

Zivis un citi dzīvnieki, kas labi sadzīvo ar gailīti

Šīs zivju sugas parasti var turēt kopā ar gailīti:

Kardināltetra ^(Wikidata), melnā ^(Wikidata), zaļā ^(Wikidata) un parastā neona tetra ^(Wikidata).
Bruņusomi ^(Wikidata), harniskomi ^(Wikidata), kuhli zutis ^(Wikidata) un citas mierīgas grunts zivis.
Zebras gliemeži ^(Wikidata) un citi gliemeži ar īsiem taustekļiem.
Cirvja zivis ^(Wikidata), taču jāatceras, ka tās turas tuvu virsmai un var apdraudēt gailīša ikrus un mazuļus.

Zivis un citi dzīvnieki, kas var sadzīvot ar gailīti

Veiksme, viltība vai pacietība var ļaut šīm zivīm dzīvot vienā akvārijā ar gailīti. Tomēr nemēģiniet šādu kombināciju, ja neesat pārliecināts vai jums nav otra akvārija, uz kuru zivis pārvietot problēmu gadījumā.

Pundurgurami ^(Wikidata) un citi mierīgi gurami, kas ir ievērojami lielāki par gailīti, pietiekami lielā akvārijā var ar to labi sadzīvot. Tēviņi sākumā var ķildoties, taču gailītis parasti ar laiku respektē lielāko un, cerams, miermīlīgāko gurami tēviņu.
Gupijas ^(wp) un citas plīvurastes zivis var atgādināt gailīti un izprovocēt agresīvu tēviņu.
Platijas ^(Wikidata), mollijas ^(Wikidata) un zobenastes ^(Wikidata) dažkārt plēš spuras, bet pie citiem akvāristiem viss ir mierīgi.
Gailīšu mātītes ir mazāk agresīvas, taču arī tās ne vienmēr dzīvo mierīgi kopā. Viena tēviņa un vienas vai vairāku mātīšu kombinācija var izdoties vai arī beigties ar vajāšanu un stresu. Skatiet zemāk.
Skalāri ^(Wikidata) parasti sadzīvo ar gailīti, taču pusaugu īpatņi var plēst spuras, īpaši CT gailīšiem ar vilinošu “ēsmu” uz visa ķermeņa, bet pieaudzis skalārs var apēst pieaugušu gailīti.
Ābolgliemeži ^(Wikidata) gailīti netraucē, taču gailītis var nokost to taustekļus. Gliemeži to pārdzīvo, tomēr tiem droši vien labāk patiktu saglabāt visas ķermeņa daļas, un ar veseliem taustekļiem tie arī izskatās daudz glītāk.
Garneles var būt piemērotas, bet labāk izvairīties no, piemēram, plēsoņu garnelēm ^(Wikidata), kas var apdraudēt gailīti.

Wikimedia Commons attēls. Botia ir bēdīgi slavenas spuru plēsējas. — Botia ir bēdīgi slavenas spuru plēsējas.
*Attēls no Wikimedia Commons*

Zivis, kuras nevajadzētu turēt vienā akvārijā ar gailīti

Ar šādām zivīm jābūt īpaši piesardzīgiem.

Gailīšu tēviņi

Tēviņi jānošķir. Divus tēviņus vienā akvārijā brīvi turēt nevar: tie cīnīsies līdz nāvei. Izņēmums ir kopā izauguši jauni tēviņi, taču, abiem pieaugot, sekas nav paredzamas.

Ir dzirdētas baumas par ar hormoniem “ķīmiski kastrētiem” gailīšiem, kurus varot turēt kopā. Es neredzu jēgu mainīt zivju uzvedību ērtības dēļ. Ja vēlaties zivi, kas uzvedas kā gupija, vienkārši iegādājieties gupiju.

Botia

Mana pieredze rāda, ka Botia kopā ar plīvurspuru gailīti var mierīgi dzīvot vairākus mēnešus. Tad tās pēkšņi sāk ēst plīvuru un noplēš spuras. Kad tās vienreiz pagaršo gailīti, to neaizmirst.

Ar citām Botia sugām pieredzes man nav, un es neriskētu, jo to ēšanas paradumi ir līdzīgi.

Ar gailīšu mātītēm un īsspuru cīnītājzivīm (Plakat) gan var izdoties, jo tām ir mazāk “kārdinoša materiāla” un tās peld ātrāk.

Cihlīdas

Daudzas cihlīdu sugas ar gailīti nesadzīvo. Lielās var to aprīt, bet mazās var gailīti kaitināt. Esmu redzējis gan Dienvidamerikas pundurcihlīdas, kas gailīti neatlaidīgi vajā, gan Āfrikas cihlīdas, kas ar to cīnās; vairums teritoriālo cihlīdu sugu, visticamāk, var radīt problēmas.

Ja pundurcihlīdas ievieto akvārijā ar gailīti, gailīti ieteicams uz laiku izņemt, lai cihlīdas varētu iepazīt vidi, pirms gailītis sāk tās traucēt.

Wikimedia Commons attēls. Piraja? Par to pat nedomājiet. — Piraja? Par to pat nedomājiet.
*Attēls no Wikimedia Commons*

Citas zivis

Adatausis ^(Wikidata) ir lēns, bet rijīgs, un viegli var pagatavot vakariņas no pārāk ziņkārīga gailīša.

Daudzām zivīm garšo gailīšu plīvuri vai arī tās kož visam, kas plīvo. Piemēri ir Botia ^(Wikidata), citronu tetra ^(Wikidata), citas vidējas vai lielas tetras un pirajas, kā arī karpveidīgās zivis, piemēram, ķīļraibā rasbora ^(Wikidata) un tīģerbarbe ^(Wikidata).

Gailīšu mātītes

Daži akvāristi izvēlas turēt vairākas mātītes kopā ar tēviņu, lai tēviņš savu agresiju sadalītu starp mātītēm. Tomēr arī mātītes ir teritoriālas, lai gan to teritorijas ir mazākas.

Šādos apstākļos telpai ir liela nozīme. Lai kopā turētu tēviņu un mātīti, akvārijam vajadzētu būt vismaz 50 litru lielam un bagātīgi apstādītam. Augi var sadalīt teritorijas, taču mātītes mēdz izveidot hierarhiju, kurā vājākā cieš gan no tēviņa, gan citām mātītēm.

Drošākais risinājums ir viena cīnītājzivs katrā akvārijā neatkarīgi no dzimuma. Gailīši ir ļoti nesabiedriski dzīvnieki, un viņu pasaulē nepastāv kodolģimene.

Ja akvārijā tur tikai mātītes, strīdu daudzumu nosaka mātīšu skaits un pieejamā telpa. Tā kā mātītēm ir atšķirīgi raksturi, jābūt papildu akvārijam kausļa vai upura pārvietošanai.

Turēšana vienatnē

Daudzi dod priekšroku gailīti turēt vienu. Gailīšiem vientulība netraucē, taču mazā akvārijā, kur nekas nekustas, tas var kļūt pasīvs.

Risinājums ir daudzveidīgāka vide, vislabāk lielāks akvārijs, ko zivs var izpētīt. Arī citas zivis var mazināt vienmuļību, ja izvēlētā suga ir piemērota.