Siāmas cīnītājzivs

Ir zināms, ka gailīši dabā nedzīvo akvārijos, tāpēc labākais, ko varam darīt, ir pēc iespējas labi atdarināt dabu. Savvaļas Siāmas cīnītājzivs galvenokārt sastopama seklās peļķēs un rīsu laukos Dienvidaustrumāzijā, precīzāk, Taizemē, Malajā, Kočinķīnā un Vjetnamā.

Nebrīvē īpatņi var sasniegt 10 cm garumu, taču visbiežāk maksimālais garums ir apmēram 6,5 cm. Dabā pieaugušas zivis parasti ir 5 cm garas.

Siāmas cīnītājzivs akvārijā reti nodzīvo ilgāk par trim vai četriem gadiem, bet dabā gandrīz nekad. Nebrīvē tā var dzīvot ilgāk par četriem gadiem, taču tas atkarīgs arī no tādiem faktoriem kā ūdens kvalitāte un temperatūra, barība un dzīves vēsture.

Labākais vecums vaislai ir aptuveni no 5 līdz 15 mēnešiem.

Tāpat kā visām zivīm, gailītim ir noteiktas prasības pret ūdeni. Nav taisnība, ka tas “iztur visu”. Ja gailītis ilgstoši dzīvojis sliktos apstākļos, tā imūnsistēma var būt novājināta vēl ilgi.

Akvārijos redzamās cīnītājzivis parasti atšķiras no savvaļas īpatņiem ar to, ka daudzu gadu mērķtiecīgas selekcijas rezultātā tām ir vairāk un spilgtākas krāsas, kā arī lielākas un daudzveidīgākas spuras.

Savvaļas tēviņiem ir īsas spuras, gandrīz kā mātītēm, kuras pazīstam no zooveikaliem. Tie parasti ir brūngani, ar vāji sarkanu un/vai zilu krāsu uz spurām un ķermeņa. Krāsas kļūst izteiktas tikai tad, kad zivis viena otrai izrādās.

Arī dabā tēviņiem spuras ir lielākas nekā mātītēm, taču ne tik ārkārtīgas kā selekcijas ceļā iegūtajām formām.

Varianti

Dabā cīnītājzivs ir brūngana ar sarkaniem un ziliem laukumiem. Tēviņiem krāsas ir spilgtākas nekā mātītēm.

Zooveikalos var atrast daudz nebrīvē selekcionētu variantu. Lielākajai daļai veikalā nopērkamo zivju ir garākas spuras un spilgtākas vai pavisam citādas krāsas nekā savvaļas zivīm.

Pirmā selekcionētā spuru forma bija plīvurspura (veil-tail, VT). Atšķirībā no cīnītājzivs dabiskās astes spuras (round-tail), plīvurspura ir gara un nokarājas. Šis variants tradicionāli dominēja Norvēģijas zooveikalos, taču tas pamazām mainās, jo kļuvušas populāras jaunākas spuru formas: crown-tail (CT), delta (DT) un halfmoon delta (HM).

Daudzi audzētāji tagad selekcionē tikai šīs astes formas. Iespējams, ka VT selekcija ar laiku kļūs par nišu, citiem variantiem pārņemot “tirgus daļu”. Tas var prasīt laiku, jo VT gēni ir gan plaši izplatīti, gan dominanti.

Cena

Tēviņš zooveikalā parasti maksā no 4 līdz 8 eiro, mātīte apmēram pusi no tā. Labas vaislas zivis var maksāt 20–30 eiro. Viena no dārgākajām cīnītājzivīm, par ko esmu dzirdējis, bija sarkanbalts butterfly halfmoon tēviņš, kas tika pārdots par aptuveni 200 eiro. Droši vien var atrast arī vēl dārgākas zivis.

Ja meklējat īpašu zivi, piemēram, vaislai, sazinieties ar audzētāju Norvēģijā vai ārzemēs. Zooveikalos lielākoties pārdod parastas kvalitātes zivis, bet audzētāji labākās patur sev. Kvalitatīvas zivis pārdod internetā vai maina pret citām zivīm.

Teritorija

Ap burbuļu ligzdu gailītim ir sava teritorija, ko tas no visas sirds aizstāv pret iebrucējiem, īpaši citiem gailīšiem.

Dabā tēviņa teritorija ir no viena līdz trim metriem diametrā. Kaimiņu gailītis tiek paciests, taču parasti netiek ielaists teritorijā. Svešas zivis, kas šķiet klaiņotājas un meklē brīvu vietu, tiek padzītas, bieži vien sadarbībā ar kaimiņu. Tas parāda, ka gailīši spēj atšķirt atsevišķus īpatņus.

Mātīti pieņem labāk, ja tēviņam jau nav jāsargā olas vai mazuļi un mātīte ir gatava nārstam.

Akvārijā situācija ir nedaudz citāda. Tikai retais akvārijs ir pietiekami liels vairāk nekā vienai cīnītājzivij. Neesmu dzirdējis par gadījumu, kad divi pieauguši tēviņi mierīgi dzīvotu vienā akvārijā neatkarīgi no tā izmēra, izņemot tēviņus, kas uzauguši kopā.

Mātīte izveido arī savu teritoriju, kas ir nedaudz mazāka par tēviņa teritoriju.

Bēgšanas risks

Spēja elpot gaisu padara gailīti īpaši spējīgu pārvietoties pa sauszemi. Kamēr tas neizžūst, ārpus ūdens tas var izdzīvot diezgan ilgi. Tāpēc akvāriju ieteicams nosegt vai nodrošināt ar augstām malām, lai gailītis neizlēktu. Mātītes īpaši labi prot un vēlas aizbēgt.